Mūsdienu valsts sāka veidoties 1201. gadā, kad bīskaps Alberts Bukstoevens bija pavēlējis nodibināt Rīgas pilsētu. Astoņus gadus vēlāk tika izveidota pirmā valsts, ko sauca par Livoniju. Rezultātā tas izraisīja daudzus militārus konfliktus starp lielajām kaimiņvalstīm. Krievijas impērija atkārtoti mēģināja iekarot Livonijas teritoriju.Latviešu tauta izveidojās 17. gadsimtā.
Viens no grūtākajiem vēsturiskajiem posmiem bija 19. – 20. Gadsimtu mija. To iezīmēja virkne revolūciju un iekšpolitiski konflikti, kuru mērķis bija panākt pilnīgu valsts neatkarību. Latvija kļuva neatkarīga no Padomju Krievijas 1918. gadā un no PSRS 1990. gadā.
Latvijai ir bagāts folkloras mantojums. Dažas paražas, kas pastāv šajā valstī, nav atrodamas nekur citur pasaulē. Latvieši 25. decembrī svin Ziemassvētkus, kuros sajaucas pagānu un katoļu tradīcijas. Ziemassvētku eglītes šeit tiek dekorētas kopš 16. gadsimta sākuma. Tiek uzskatīts, ka tieši Latvijā koks tika izgreznots pirmo reizi. Ziemassvētku tirdziņi atvērti ir visā valstī. Lielu baļķu dedzināšana ir obligāta. Pagānu laikos tas simbolizēja saules dieva pielūgšanu. Mūsdienās tiek sadedzināts ozola baļķis kopā ar visām sliktajām lietām, kas notikušas vecajā gadā.
Tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, arī Jaungada svinības Latvijā sākas 31. decembrī. Daudzi klubi, bāri un krogi rīko Jaungada programmas, kas ilgst visu nakti līdz 1. janvāra rītam. Jaunais gads ir ģimenes svētki, un Latvieši pulcējas pie bagātīgi klāta galda. Dažreiz, ja uz galda ir zivis, tās zvīņas ieliek makos, lai piesaistītu naudu. Pusnaktī notiek uguņošana, un cilvēki dodas ielās, lai sagaidītu jauno gadu, staigājot laukumos un parkos. Doma laukumā Rīgā skan dzīvā mūzika, svinētāji dzer karstvīnu un dejo.
Lielā piektdiena, Lieldienu svētdiena un Lieldienu pirmdiena ir tās dienas, kad Latvijā tiek svinētas Lieldienas. Tās iekrīt dienās no 22. marta līdz 25. aprīlim. Olas joprojām bieži krāso, izmantojot sīpolu mizas, kumelītes un citas dabiskas krāsvielas. Tiek uzskatīts, ka tas, kurš apēd šādu olu bez sāls, gulēs visu vasaru.
1. maijā ir ne tikai Darba svētki. Tie ir arī valsts svētki, jo šajā dienā, 1920. gadā, tika sasaukts pirmais Latvijas Republikas parlaments, lai izstrādātu un pieņemtu Satversmi. Šī ir brīvdiena, kad cilvēki dodas uz mierīgām svētku demonstrācijām. Un 4. maijā ir Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, kas notika 1990. gadā. Vēl viena Neatkarības diena jeb Republikas diena tiek svinēta 18. novembrī – šajā dienā 1918. gadā tika pasludināta Latvijas Republika neatkarīga valsts. Šajā lielajā dienā svinības tiek rīkotas visā valstī, un Valsts prezidents uzstājas ar svinīgu uzrunu nacionālajā televīzijā.
Vasaras saulgrieži tiek svinēti pasaulslavenajos Līgo vasaras festivālos naktī no 23. uz 24. jūniju. Šiem gaišajiem, krāsainajiem svētkiem ir pagānu saknes. Latvieši visu nakti kurina ugunskurus, pin skaistus ziedu un augu vainagus un rotā galvas, dzīvniekus un mājas, ģērbjas tradicionālajos tērpos, stāsta senās leģendas, dzer alu, dzied tautasdziesmas un dejo. Saskaņā ar leģendu, šajā dienā var satikt īstas raganas. Tāpat tiek uzskatīts, ka, ja kāds iemet upē vai ezerā divus vainagus, no kuriem viens simbolizē tā īpašnieku, bet otrs – savu mīļoto, pēc vainagu izturēšanās uz ūdens var spriest par kopīgo nākotni. : ja vainagi neslīkst- mīlnieki apprecēsies. Vēl viena pārliecība ir saistīta ar papardēm. Tas, kurš atradīs to ziedu, varēs saprast dzīvnieku un augu valodas.